Fastings – viena no jaunākajām tendencēm svara samazināšanas diētu klāstā. Ko tā mums sola un, kas ar mums šajā badošanās laikā notiek?
Pēc būtības badošanās kā viens no ēšanas režīmiem nav nekas jauns. Cilvēki jau izsenis ir gavējuši – ieturējuši ilgākas pauzes starp ēdienreizēm – gan vienkārši ēdiena trūkuma dēļ, gan vadoties no reliģiskiem apsvērumiem.

Šobrīd fastings jeb intervālā badošanās tiek pasniegta kā brīnumlīdzeklis svara samazināšanai, arteriālā spiediena, holesterīna līmeņa un pat iekaisumu mazināšanai, galvas smadzeņu darbības uzlabošanai, risku saslimt ar onkoloģiskajām slimībām mazināšanai, cukura līmeņa asinīs pazemināšanai un pat cilvēka mūža pagarināšanai.

Tas viss tiek pamatots ar zinātniskiem pētījumiem un tāpēc liekas ticami. Patiesībā zinātniskie pētījumi par intervālo badošanos ir ļoti pretrunīgi – galvenokārt tāpēc ka “pārtikas loga” laikā dažādi cilvēki uzņēma dažādu pārtikas daudzumu ar atšķirīgu kaloritāti – līdz ar to ir jāsecina, ka intervālās badošanās pozitīvais efekts nav pierādīts. Atcerieties, ka liekais svars ir viena no visaktuālākajām mūsu gadsimta problēmām un mārketings nesnauž -😊 Tomēr izmantot tikai pozitīvus piemērus, manuprāt, ir bezatbildīgi.

Kas tad īsti notiek mūsu organismā badošanās laikā? Sākot ar aptuveni 12 badošanās stundu beidzas glikogēna rezerves mūsu muskuļos un aknās. Beidzoties Glikogēna rezervēm organisms enerģijas ražošanai sāk izmantot citus resursus (tai skaitā taukus), glikozes daudzums asinīs pazeminās apmēram 20 reizes un sāk veidoties ketonvielas, kas kā “degviela” nodrošina organismu ar nepieciešamo enerģiju.  Badošanās rada izmaiņas mūsu vielmaiņā, šūnu iekšējos procesos un hormonu izstrādē. Palielinās jūtība pret insulīnu, pazeminās arteriālais spiediens, samazinās glikozes līmenis asinīs un jā, samazinās arī tauku uzkrājumi.

Bet! Lai badošanās sniegtu visus šos labumus ir jāsamazina uzņemto Kcal daudzums vismaz par 20%. Problēma ir tā, ka šādu diētu (ar 20% Kcal deficītu) ilgstoši ievērot nav iespējams – tas nozīmē, ka pilnīgi noteikti būs “noraušanās”. Un kas notiks pēc tam? Sīkāk par ātrajām diētām lasiet šeit.

Nobeigumā

Ir jāsaprot, ka svara samazināšana ir iespējama tikai un vienīgi ar kaloriju deficītu – ja ēdīsiet vairāk kā patērējiet – svars palielināsies, vienalga ko Jūs arī darītu, kad, ko un kā ēstu.

Fastings tāpat kā jebkura cita diēta ir orientēts uz mazāku kaloriju uzņemšanu diennakts laikā – ja Jūs nespējiet sevi savādāk ierobežot – ēdiet 6 stundas ko vēlaties un Jūs šajās 6 stundās gandrīz (!?) noteikti apēdīsiet mazāk nekā iepriekš visas dienas laikā.

Nelielu kaloriju/uzturvielu devu uzņemšana visas dienas garumā – tieši tad, kad tās ir nepieciešamas noteikti sniegs lielāku efektu, jo uzņemto Kcal daudzumu ir vieglāk kontrolēt un Jūs uzņemsiet tieši tik daudz kalorijas, uzturvielas , minerālvielas, fermentus …  cik Jūsu organismam ir nepieciešams (nebūs neiztērēto kaloriju, ko pārvērst taukos), bet, ja fastings kā uzņemto Kcal ierobežojoša metode Jums liekas pievilcīga, es rekomendētu režīmu 6/18 svara samazināšanai (ēšana laikā no 8:00 līdz 14:00), kas katru otro nedēļu mainās ar svaru uzturošu 8/16 (ēšana laikā no 8:00 līdz 16:00). Ja “ēšanas logs” ir dienas pirmajā pusē – ir lielāka iespēja, ka Jūs iztērēsiet uzņemtās Kcal līdz gulēt iešanai, kad vielmaiņas procesi palēninās un enerģijas patēriņš būtiski samazinās. Respektīvi – ir mazāk iespēju, ka būs neiztērētas kalorijas, kuras organisms pārvērtīs taukos. Un, lai gan fastinga reklamētāji neierobežo uzņemtās pārtikas veidu, es tomēr ieteiktu izvairīties no ātrajām uzkodām, desām un produktiem, kuru sastāvā ir palmu eļļa.