Pārtikas atkarība
Pēdējā laikā aizvien vairāk tiek runāts par atkarību no ēdiena.
Un.
Lai gan definēt pārtikas atkarību ir sarežģīti un tā nav iekļauta Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatā – tā kļūst par arvien biežāk sastopamu problēmu.
Tās eksistenci apstiprina arī smadzeņu attēlveidošanas un citi pētījumi par to, kā pārēšanās ietekmē baudas centrus smadzenēs.
Kas ir pārtikas atkarība?
Pārtikas atkarībai nav vienas un vispārpieņemtas definīcijas, bet lūk 3 populārākās:
- Pārtikas atkarība ir jēdziens, kas ēdienam un ēšanas stilam piemēro narkotisko vielu lietošanas kritērijus. Tas ir jauns un pretrunīgs jēdziens un jauna pētniecības joma. Priekšnoteikums ir tāds, ka cilvēkiem ar pārtikas atkarību ir izveidojusies fiziska un psiholoģiska atkarība no noteiktiem pārtikas produktiem (parasti tiem, kuros ir daudz cukura, tauku un sāls). Personas ar pārtikas atkarību turpinās pārēsties, neraugoties uz negatīvām sekām tās mainīs savu dzīvesveidu, lai pārēstos, veltīs laiku un pūles pārēšanās procesam un nespēs kontrolēt vai pārtraukt pārēšanos.
- Pārtikas atkarība jeb ēšanas atkarība ir jebkura veida uzvedības atkarība, ko galvenokārt raksturo uzmācīga tieksme ēst garšīgus un pārspīlēti garšīgus pārtikas produktus. Šādiem pārtikas produktiem bieži vien ir augsts cukura, tauku un sāls saturs, un tie cilvēkiem un citiem dzīvniekiem ievērojami aktivizē atalgojuma sistēmu. Cilvēki ar ēšanas atkarību bieži vien pārmērīgi patērē šādus pārtikas produktus, neraugoties uz negatīvajām sekām, kas ir saistītas ar to pārmērīgu patēriņu (piemēram, liekā svara pieaugumu).
- Atkarība no ēdiena ir atkarība no ļoti garšīgiem pārtikas produktiem (kas bieži ir bagāti ar taukiem, cukuru un/vai sāli), kas rada ķīmiskas reakcijas smadzenēs, kuras izraisa baudas un apmierinājuma sajūtu. Šī reakcija ir salīdzināma ar narkomāna reakciju uz narkotisko vielu, jo tā aktivizē to pašu smadzeņu atalgojuma centru.
Kā darbojas atkarība no pārtikas?
Eksperimenti ar dzīvniekiem un cilvēkiem liecina, ka dažiem cilvēkiem ēdiens aktivizē tos pašus smadzeņu baudas centrus, kurus aktivizē tādas atkarību izraisošas narkotikas kā, piemēram, kokaīns un heroīns.
Turklāt ir iesaistīti tie paši neiromediatori, un daudzi simptomi ir identiski.
Produkti, kas izraisa atkarību no pārtikas parasti ir ar augstu kaloritāti un satur daudz:
- Cukura;
- Tauku;
- Sāls.
Respektīvi – šie produkti, tāpat narkotikas, izraisa labsajūtu veicinošu ķīmisko vielu, tostarp dopamīna, izdalīšanos.
Un.
Ja ēdot noteiktus pārtikas produktus, mēs izjūtam baudu – mēs varam ātri sajust vēlēšanos tos ēst atkal.
Ļoti garšīgu pārtikas produktu sniegtie baudas signāli var nomākt sāta sajūtu un mēs varam turpināt ēst pat tad, ja neesam izsalkuši.
Pārēšanās, pēc būtības, ir uzvedības atkarības paveids – tāpat kā azartspēles vai iepirkšanās vai jebkas cits, kas izraisa spēcīgu baudu.
Rezultātā mēs zaudējam kontroli pār savu ēšanas uzvedību un papildus tam, ka regulāri pārēdamies, mēs arī pavadām pārmērīgi daudz laika nodarbojoties ar ēdienu, domājot par ēdienu vai ēšanas emocionālajām sekām u.tml.
Cilvēkiem ar atkarību no pārtikas var izveidoties arī sava veida pārtikas panesamība – jo vairāk viņi ēd, jo vairāk viņiem ir jāapēd, lai iestātos sāta sajūta.
Zinātnieki uzskata, ka pārtikas atkarībai ir nozīmīga loma aptaukošanās “epidēmijas” izraisīšanā.
Taču.
Pārtikas atkarība var būt arī cilvēkiem bez aptaukošanās pazīmēm – iespējams, ka Jūsu organisms ģenētiski ir tā ieprogrammēts, ka ar uzņemtajām papildu kalorijām tas tiek galā labāk (piemēram, zarnās slikti uzsūcas ogļhidrāti u.tml.) vai arī Jūs palieliniet savu fizisko aktivitāti, lai kompensētu pārēšanās rezultātā uzņemtās papildus kalorijas.
Lai nu kā, ja esiet atkarīgs no pārtikas, Jūs turpināsiet ēst, neskatoties uz negatīvām sekām (svara pieaugumu, sabojātām attiecībām utt.) – tieši tāpat kā narkomāni nespēj atteikties no narkotikām un no azartspēlēm atkarīgie no spēlēšanas.
8 izplatītākie pārtikas atkarības simptomi
1 Vēlme pēc ēdiena, lai gan esat paēdis
Nav nekas neparasts, ja pat pēc sātīgas un uzturvielām bagātas maltītes vēlaties saldējumu desertam.
Šāda vēlme ir ļoti izplatīta parādība un pati par sevi neliecina par atkarību no ēdiena.
Tomēr.
Ja pēc sātīgas maltītes, alkas pēc ēdiena rodas bieži un tās apmierināt vai ignorēt kļūst arvien grūtāk, tās var liecināt par atkarību no ēdiena.
Respektīvi – šīs alkas nav saistītas ar vajadzību pēc enerģijas vai uzturvielām, bet gan ar smadzeņu vēlmi pēc kaut kā, kas atbrīvo dopamīnu (ķīmisku vielu, kurai ir liela nozīme baudas izjūtas radīšanā).
2 Ēšana daudz vairāk, nekā paredzēts
Ir cilvēki, kuriem ar vienu šokolādes vai kūkas gabaliņu ir par maz – viens kumoss šokolādes pārvēršas par 20, un viens mazs tortes gabaliņš – par pusi tortes.
Šāda “viss vai nekas” pieeja ir raksturīga visām atkarībām – mērenība te vienkārši neeksistē.
Teikt cilvēkam ar pārtikas atkarību ēst neveselīgu pārtiku ar mēru ir gandrīz tas pats, kas teikt cilvēkam ar alkoholismu dzert alu ar mēru – tas vienkārši nav iespējams.
3 Ēšana līdz kļūst slikti
Ja cilvēks ar pārtikas atkarību sāk ēst, viņš var ēst līdz kuņģis ir pārpildīts un viņam kļūst slikti.
4 Vainas apziņa pēc pārēšanās, tomēr drīz vien Jūs pārēdieties atkal
Mēģinājumi kontrolēt neveselīgu pārtikas produktu lietošanu un tiem sekojoša pārēšanās var izraisīt vainas apziņu.
Cilvēks jūt, ka viņš dara kaut ko nepareizi vai krāpj sevi.
Tomēr.
Neraugoties uz šīm nepatīkamajām sajūtām, viņš nespēj sevi kontrolēt un pārēdas atkal un atkal.
5 Attaisnojumu izdomāšana
Smadzenes mēdz darboties dīvaini, jo īpaši attiecībā uz atkarībām.
Cilvēks nolemj atturēties no pārtikas produktiem, kas izraisa atkarību, nosaka noteikumus attiecībā uz ēšanas paradumiem un pēc tam meklē attaisnojumus, kāpēc tos var neievērot.
Šāds domāšanas veids līdzinās tam, kā domā cilvēks, kurš cenšas atmest smēķēšanu un tāpēc pats nepērk cigaretes, bet regulāri “cienājas” no draugu vai paziņu cigarešu paciņām.
6 Atkārtoti, bet neveiksmīgi mēģinājumi atteikties no konkrētu pārtikas produktu lietošanas vai noteikt noteikumus to lietošanai
Cilvēki, kuriem ir grūtības ar paškontroli, bieži cenšas paši sev noteikt noteikumus.
Piemēram – mājasdarbi ir jāpilda uzreiz pēc skolas, kafiju var dzert pēc noteikta laika pēcpusdienā, ēst var tikai līdz sešiem vakarā, drīkst ēst tikai vienu neveselīgu maltīti nedēļā, neveselīgu ēdienu var ēst tikai ballītēs, dzimšanas dienās vai svētku dienās u.tml.
Lielākajai daļai cilvēku šos noteikumus tomēr neizdodas ievērot.
7 Ēšana slēpjoties no citiem
Cilvēki, kuri nespēj kontrolēt savus ēšanas paradumus bieži vien sāk slēpt neveselīgas pārtikas patēriņu no citiem.
Viņi dot priekšroku ēšanai vienatnē:
- Kad neviena cita nav mājās;
- Automašīnā;
- Vēlu vakarā, kad visi citi ir devušies gulēt.
8 Nespēja izmainīt savus ēšanas paradumus neraugoties uz veselības vai cita veida problēmām
Tas, ko mēs ēdam būtiski ietekmē mūsu veselību:
- Īstermiņā neveselīga pārtika var izraisīt svara pieaugumu, pinnes, sliktu elpu, nogurumu, problēmas ar zobiem u.tml.
- Ilgstoša neveselīgas pārtikas lietošana var izraisīt aptaukošanos, 2. tipa diabētu, sirds slimības, Alcheimera slimību, demenci un pat dažu veidu vēzi.
Cilvēkam, kurš saskaras ar kādu no šīm problēmām un nespēj mainīt savus ēšanas ieradumus, visticamāk, ir nepieciešama profesionāla palīdzība.
Respektīvi – pat tad, ja neveselīgi ēšanas paradumi izraisa fiziskas problēmas, cilvēki ar pārtikas atkarību savus ēšanas paradumus paši nespēj izmainīt.
Četru līdz piecu šajā sarakstā minēto simptomu klātbūtne norāda uz nopietniem ēšanas traucējumiem.
Bet.
Sešu vai vairāk simptomu klātbūtne liecina par smagu atkarību no ēdiena.
Vai atkarība no ēdiena ir nopietna problēma?
Lai gan termins “atkarība” bieži tiek lietots vieglprātīgi, patiesa atkarība ir nopietna slimība, kuras pārvarēšanai parasti ir nepieciešama ārstēšana.
Ar pārtikas atkarību saistītie simptomi un domāšanas procesi ir līdzīgi kā narkomānijas gadījumā. Atšķiras tikai atkarību izraisošā “viela” un tas ka sociālās sekas var būt mazāk smagas.
Tā parasti arī negatīvi ietekmē personas pašvērtējumu un pašapziņu, radot viņā neapmierinātību ar savu ķermeni.
Un.
Tāpat kā citas atkarības, arī atkarība no pārtikas var radīt emocionālas sekas un palielināt personas priekšlaicīgas nāves risku, kaut vai tikai saistībā ar aptaukošanos vai sirds un asinsvadu slimībām.
Palīdzība pārtikas atkarības gadījumā
Lai gan pasaulē darbojas vairāki medicīnas centri, kuri specializējas pārtikas atkarības ārstēšanā – konkrētas, vispāratzītas un efektīvas ārstēšanas metodikas pagaidām, diemžēl nav.
Ir skaidrs, ka ārstējot atkarību no pārtikas ir jāņem vērā ne tikai konkrēto produktu izraisītā bioķīmiskā ietekme, bet arī indivīda emocionālās un psiholoģiskās vajadzības.
Daži eksperti uzskata, ka atveseļošanās no pārtikas atkarības var būt sarežģītāka nekā citu atkarību ārstēšana – kaut vai tikai tāpēc, ka, piemēram, alkoholiķi var atturēties no alkohola lietošanas, bet cilvēkiem, kas ir atkarīgi no pārtikas, joprojām ir nepieciešams ēst.
Ar ko atkarība no ēdiena atšķiras no pārēšanās (“noraušanās”)?
Pavirši raugoties, pārtikas atkarība un pārēšanās var šķist ļoti līdzīgas.
Tomēr:
Pārēšanās tiek klasificēta un diagnosticēta kā psihiska slimība, kas bieži vien rodas bioloģisku, emocionālu, vides un psihosociālu faktoru kombinācijas rezultātā.
Bet.
Atkarība no pārtikas ir vairāk bioķīmiska rakstura, jo rada atkarību no fiziskas reakcijas, ko izraisa noteiktu pārtikas produktu lietošana.
Lielākā atšķirība starp šiem diviem ēšanas traucējumiem ir tā, ka:
- Pārtikas atkarīgie alkst pēc specifiskiem pārtikas produktiem un šīs alkas viņi nespēj kontrolēt neatkarīgi no tā, ko viņi dara, lai šo atkarību pārtrauktu (diētas, ierobežota saskare ar konkrētiem produktiem, vingrošana u.tml.);
Bet.
- Pārēšanās ir saistīta ar liela pārtikas daudzuma uzņemšanu īsā laikā (piemēram, emocionālā ēšana) un, lai gan arī pārēšanās var būt regulāra – tā nav nepārvarama tieksme pēc kādiem konkrētiem produktiem.
Pārēšanās bieži sākties pusaudža vai brieduma gados, piemēram – kā ierobežojošas diētas ievērošanas sekas. Cilvēki sāk ievērot kādu striktu diētu (jo vairāku gadu laikā uzkrāto lieko svaru vēlas “nomest” dažu dienu vai nedēļu laikā), bet konstatē, ka to ir pārāk grūti ievērot (īpaši, ja ēdiens ir arī līdzeklis, kas palīdz tikt galā ar emocionālām problēmām).
Un.
Agrāk vai vēlāk tiek sasniegts lūzuma punkts – tiek apēsts “aizliegts” ēdiens. Pēc tam cilvēks izjūt vainas apziņu un kaunu un atsāk diētu, bet pēc kāda laika “noraujas” atkārtoti, atkal atsāk diētu un atkal “noraujas”…, jo – diēta, vienkārši, ir pārāk ierobežojoša.
Vairāk par “ātrajām” diētām lasiet ŠEIT.
Vairāk par Jo-Jo efektu – ŠEIT.
Arī abu šo ēšanas traucējumu ārstēšana atšķiras, jo:
- Pārēšanās bieži vien nav saistīta ar ēdienu, bet gan ar emocionālajiem deficītiem;
Savukārt.
- Pārtikas atkarība ir saistīta ar konkrētiem, atkarību izraisošiem pārtikas produktiem, kurus cilvēks ēd lielos daudzumos, neskatoties uz izmaksām un sekām (veselības, sociālajām u.tml.).
Nobeigumā
Tiek uzskatīts, ka atkarību no pārtikas neizraisa gribasspēka trūkums, bet gan dopamīns, kas ietekmē smadzeņu bioķīmiju.
Respektīvi – atkarība no pārtikas darbojas līdzīgi kā citas atkarības – cilvēki vienkārši nespēj sevi kontrolēt, lai arī cik ļoti viņi censtos.
Tāpēc.
Tāpat kā alkohola vai narkotiku atkarībā esošajiem arī pārtikas atkarībā nonākušajiem ir nepieciešama profesionāla palīdzība.
Šobrīd pieejamā pārtikas atkarības ārstēšana ietver atkarību izraisošo produktu noteikšanu, medicīnisko un uztura problēmu risināšanu un psihoterapiju.
Ēdiet gardi, ēdiet sabalansēti, kustieties un – esiet veseli!
Avoti
Feeding and eating disorders in DSM-5
“Eating addiction”, rather than “food addiction”, better captures addictive-like eating behavior
Hos prevalent is “food addiction”?
Neurobiology of food addiction
Daily bingeing on sugar repeatedly releases dopamine in the accumbens shell
What is a Binge-Eating Disorder?
Binge Eating Disorder and Food Addiction
Dopamine and binge eating behaviors
Current considerations regarding food addiction
Understanding Compulsive Overeating
Reward, dopamine and the control of food intake: implications for obesity
Atbildēt