Kāpēc mums tik ļoti nepieciešamas olbaltumvielas (proteīns)
Par olbaltumvielu nozīmi mūsu organismā
Daudz jautājumu ir izskanējis attiecībā par olbaltumvielu nozīmi, un vai obligāti tās ir vajadzīgas mūsu ikdienas uzturā? Atbilde – obligāti vajadzīgas. Domāju, ka daudzām/daudziem no mums ir nācies saskarties ar daudzu vienveidīgo, monotono, olbaltumvielas ierobežojošo diētu “upuriem” …Dārzeņi un augļi – tādu liela daļa no “tievējošām”m eitenēm iedomājas savu diētu. Daudzkārt dzirdēts, es gribu notievēt, tādēļ esmu atteikusies no gaļas…Diemžēl, tā ir viena no izplatītākajām kļūdām.
1. Olbaltumvielas (turpmāk –OB) ir mūsu organisma pamatceltniecības materiāls. No OB sastāv muskuļi, iekšējie orgāni, asinsvadu sistēma, imūnsistēma, āda, mati, nagi.
2. OB ir galvenā fermentu sastāvdaļa, kas regulē mūsu organisma vielmaiņu, respektīvi to metabolismu, kuru cenšas stabilizēt un atjaunot pilnīgi (tukli) cilvēki, kuri, lai notievētu ir izmantojuši dažādas olbaltumvielas izslēdzošas vai ierobežojošas diētas. Protams, dabu neapmānīsi – tādas diētas vielmaiņu tikai destabilizē nevis normalizē.
3. OB funkcija organismā ir saistīt un transportēt pa to dažādas svarīgas vielas.
4. OB veic arī aizsargfunkcijas – tās ņem ļoti aktīvu dalību imūnsistēmas darbībā.
5. Ja organismā trūkst OB, šīs funkcijas tiek traucētas, līdz ar to organismā sākas negatīvi procesi.
6. OB apmaiņa organismā notiek šādā veidā: OB, kas atrodamas produktos (gaļa, zivis, olas, zirņi, rieksti) tiek sašķeltas kuņģa un zarnu traktā līdz aminoskābēm (tie ir komponenti, no kā sastāv saliktā OB molekula) No 20 aminoskābēm, kas atrodamas OB, organisms var sintezēt (izveidot) pusi. Pārējās aminoskābes saucas par neaizvietojamām un ir jāuzņem ar pārtiku. Ir rinda produktu, kas satur šīs, mūsu organismam tik nepieciešamās atlikušās aminoskābes (gaļa, zivis, olas). Olbaltumvielas, ko satur augu valsts ( pupiņas, zirņi, rieksti) satur nepilnīgu aminoskābju komplektu.
No zarnu trakta aminoskābes nokļūst asinīs un tālāk visās organisma šūnās. Šūnās tad arī notiek organismam dzīvības uzturēšanai tik nepieciešamo olbaltumvielu molekulu sintezēšana (radīšana) no aminoskābēm.
Kādēļ olbaltumvielas nepieciešamas ikvienam no mums?
1. Kollagēna molekula – ādas galvenā OB – sastāv no 2000 aminoskābēm. Kollagēns atbild par mūsu ādas elastību un tvirtumu. Ja tiek traucēta vai pārtraukta šī sarežģītā OB sintezēšana nepalīdzēs neviens pat dārgākais un mūsdienīgākais kosmētiskais krēms….
2. Cilvēkiem ar lieko svaru – atteikties no olbaltumvielām vispār ir īpaši riskanti. Ja vēl labi attīstīts, ar samērīgu muskulatūru veidots cilvēks izjutīs vai radīs OB trūkumu organismā, organisms pietrūkstošo OB paņems no muskuļiem. Ja ir liela tauku masa, bet muskuļu masa ir maza, tad organisms OB trūkuma iespaidā sāk ķerties klāt iekšējiem orgāniem un var radīt neatgriezeniskus to bojājumus.
3. Diennakts laikā vīrietis, kura svars ir 70 kg „utilizē” 400gr OB, un, ja šie zaudējumi netiek laikus atjaunoti un papildināti organisms par aminoskābju (OB) avotu var sākt izmantot vīrieša iekšējos orgānus, kā rezultātā tas var zaudēt to spēju pilnvērtīgi funkcionēt….
Pēc ārējām pazīmēm var diezgan precīzi noteikt vai cilvēks pietiekošā daudzumā uzņem olbaltumvielas.
1. OB trūkuma iespaidā cilvēkam palēninās vielmaiņa, zūd muskuļu masa un cilvēks sāk PIEŅEMTIES svarā un aptaukoties.
2. Āda, mati, nagi nav dzīvībai svarīgi orgāni, taču pilnībā sastāv no OB, kuru saņem pēc „atlikuma” principa. Tādēļ trausli mati, ļengana āda, un nagi, kas šķeļas – ir precīzs norādījums tam, ka cilvēkam organismā trūkst olbaltumvielu.
3. Bieža saaukstēšanās. OB trūkuma dēļ organisma imūnsistēma nespēj strādāt un nodrošināties pilnvērtīgi, jo tās sastāvā ietilpst OB.
Lai izvairītos no OB apmaiņas organismā un pasargātu sevi no liekām veselības problēmām vajadzētu ieviest dažus labus ikdienas paradumus:
1. Atteikties no pusfabrikātiem un gaļas ar ilgu glabāšanas termiņu (šķinķis, desa, cīsiņi, sardeles). Bieža šādu produktu lietošana acīmredzami arī lielākoties ir par iemeslu OB trūkumam organismā. Jo kā jau mums visiem zināms, šādos produktos gaļas praktiski nav, un, ja arī ir, tad tādā veidā, kurā nemaz nevar pilnvērtīgi uzsūkties. Taču diemžēl daudziem no mums tieši šāds produkts ir galvenais „gaļas ēdiens”.
2. Neaizrauties ar treknu gaļu un arī treknām zivīm, lai arī tajās ir vērtīgie tauki – viss ar mēru. Augstais tauku saturs dažos produktos ( cūkgaļa, liellopa krūtiņa, lasis, pīle, zoss, mencu aknas) traucē pilnvērtīgi uzsūkties tām olbaltumvielām, kas atrodamas šajos produktos.
3. Optimālie olbaltumvielu avoti – ir liesa putnu gaļa, olas, liesa liellopa gaļa. Arī augu valsts olbaltumvielām (zirņi, pupiņas, griķi, rieksti) noteikti jābūt iekļautām jūsu uzturā.
4. Pats veselīgākais gaļas pagatavošanas veids ir grils vai šašliks. Tādā veidā tiek zaudēta lielākā daļa tauku, kas parasti rada lielu slodzi kuņģa zarnu traktam.
5. Gaļu un zivis ieteicams neēst kopā ar kartupeļiem, maizi un putrām. Labākā piedeva gaļai un zivīm – salāti no dārzeņiem (kāposti, burkāni, bietes) .
6.Vislabāk olbaltumvielas ēst vakariņās. Lai naktī organisms spēj tās visas pilnībā uzsūkt.
7. Tomēr arī attiecībā par OB uzņemšanu ir vajadzīgs zelta vidusceļš. Pārlieku liels olbaltumvielu daudzums organismam var radīt problēmas gremošanas sistēmai, papildus slodzi nierēm un aknām, tā kā arī šeit viss ar mēru. Neder formula: jo vairāk, jo labāk.
Ar mīlestību Ineta
Sakiet lūdzu kāds ir iemesls kapēc gaļu nedrīkst est kopā ar maizi,kartupeļiem,putrām? Vai rīsi ,griķi šajā gadījumā būtu labāks variants? Būšu ļoti pateicīga par atbildi,esmu ļoti ieinteresēta šajā visā.
Sveiki,
Kā ir tagad ar tik populārajiem superfood? Čia sēklas esot daudz olbaltumvielu, arī spirulīnā un hlorellā, protams arī mūsu pašu kańepēs. Vai tev ir pieredze lietojot šos produktus?
Tu loti daudz receptés izmanto prosu, kāpēc? Vai arī tu dod priekšroku mūsu regiona produktiem?
Ko man ikdienā lietot no olbaltumvielām, ja galu lietoju reti un zivis arī, vienkārši organisms neprasa?
Paldies
Neesmu pret. Šad un tad, protams, izmantoju arī citu reģionu produktus.Bet pārsvarā tomēr izmantoju mūsu pašu graudaugus: ļoti garšo prosa, grūbas, mieži, auzas. Lieku klāt saulespuķu sēkliņas, ķirbju sēklas, linsēklas, sezamu.
Kāpēc nelietojiet gaļu un zivis? Vai tāda pārliecība. Ja tas nav pret Jūsu uzskatiem,ticību, tad vismaz zivis, jūras veltes ieteiktu izmantot savā uzturā. Jā, ir graudaugos, pākšaugos, riekstos olbaltumvielas, bet tie tomēt vairāk ir OH vai tauku avots. Vienkārši jāiemācās tās ēst un iegaršosies.
Nav tā, ka nelietoju..,,bet 1 x nedēlā. Galu ēdu tad, ja ir iespējams iegādāties bez hormoniem audzētu. Vai lietojot tik maz dzīvnieku olbaltumvielu ir iespējams attīstīt un izveidot atlētiskāku augumu?
Es pati pārsvarā ēdu tītara gaļu. Tos nevar iebarot ar nekādiem “hormoniem”. Ir,pasaulē, protams sastopami kultūristi veģetārieši, bet tad jābūt augstā līmenī sporta uzturam(proteīns, amoniskabes, kreatīns. utml.), kurš arī attiecīgi jāzina ka’un kad tieši jāuznem. Bet patiesībā, tas ir ļoti grūti bet nav neiespējami. Jāskatās, lai uz 1kg masas uzņemtu vismaz 1,2-1,5gr olbaltumu (ja vēlaties atīstītu, atlētisku augumu).
Gaļu nav ieteicams ēst kopā ar maizi, makaroniem un kartupeļiem. Gaļa veido skābas gremošanas sulas un gremojas lēni. Maize, makaroni un kartupeļi veido sārmainas sulas, gremojas ātri un tiem nepieciešami citādi fermenti nekā gaļai. Ja tu šos produktus ēd kopā, dažādie fermenti un gremošanas sulas tavā kuņģī ‘’karo’’ savā starpā, līdz neitralizē cits citu, rezultātā uzturs nav labi sagremots. Tas pūst zarnās, veidojot gāzes un atraugas. Pie tam parādās vēdersāpes un enerģijas izsīkums, jo uzturvielas nav sagremotas un asimilētas. Gan gaļu, gan maizi, kartupeļus un makaronus var ēst kopā ar dārzeņiem un lapu salātiem.Tas ir tikai ieteikums, protams – nevis likums:) Vairāk jāskatās pēc savām sajūtām.
Vai pareizi ,ka no rītā tiek uzņemti pārsvarā OH (pilngraudu auzu pārslu putra) tad pa dienu vairākumā Tauki(avokado vai rieksti) un pirms miega 2 stundas iepriekš OB (lasis sautēts)?
Nē, tā nebūs īsti pareizi. OB jābūt vismaz 3-ās ēdienreizēs.
nu ,bet putrā un citos produktos ir jau arī OB .Putrā ,avokādo un citos ir diezgan OB arī..Vai tas ir par maz?
Jā, graudaugos, riekstos ir jā, bet to uz 100 gr ir maz un tās ir citas olbaltumvielas.Bet runājot par avokādo – tas būs tauku avots.
Sveiki Ineta,
sodien airunajamies ar kolēģiem par gaļas lietošanu/nelietošanu pārtikā un mītu vai ne-mītu, ka tikai gaļā atrodamas neaizstājamās aminoskābes, ko cilvēks pats nespej sintezet un kas jāuzņem ar pārtiku.
Sakiet, bet vai nav tā, ka arī dzīvnieks patiesība šīs aminoskabes nespej sintezēt, bet uzņem pārtikā lietojot dažādus augus, kas sintezē paši šīs aminoskābes?
Līdz ar to cilvēks varētu arī atteikties no gaļas pavisam, ja uzturā lietotu uzreiz augus, kas sinteze neaizvietojamās aminoskābes?
Arī dzīvnieki nespēj sintezēt neaizstājamās aminoskābes. To spēj tikai mikroorganismi un augi.
Pieļauju, ka cilvēks nevar apēst tik daudz augu izcelsmes produktu, lai uzņemt nepieciešamo daudzumu neiazstājamo aminoskābju, ja salīdzina piem. ar liellopiem, kas nepārtraukti gremo.
Otrs pieņēmums, ka varbūt dzīvnieku organismā, atšķirībā no cilvēka organisma, šīs aminoskābes sintezējas no augu izcelsmes aminoskābēm.
Šis jautājums mani ieinteresēja, ka sāku meklēt atbildi internetā. Un meklējot atbildi uz šo jautājumu internetā atradu pat tādu rakstu, kas ir pretrunā ar autores rakstīto un ar internetā publicēto vairākumu, kas liek domāt, ka tas ir tikai tāds veģetārisma reklāmraksts, kam nav nekāda zinātniskā un pētnieciskā pamatojuma.
http://www.vegetarisms.lv/olbaltumi-vegetara-uztura/
Re, kur Jums labi atbildēja.Paldies, “fitnessmeal”.
Labdien,
sakiet vai Jūs katru dienu lietojat gaļu? Un vai vairākas reizes dienā?
Nē, laikam, jau, ka ne katru dienu. Lai gan “tīrā” veidā, es to uzņemu pavisam nedaudz: vairāk to izmantoju dažādos sacepumos, kotletēs, sautējumos, kur 2/3 ir dārzeņi un daļa arī olu baltums. Bet vispār vados pēc sajūtām: ir periodi, kad pavisam negribas gaļu, un ir periodi, kad prasās piena (skābpiena) produkti vai zivis. Tad, nu skatos: vai nu gaļa, vai zivis, vai piena produkti: bet noteikti sekoju līdzi uzņemto olbaltumvielu daudzumam, kas ir šajās produktyu grupās.