Čau palaidņiem!
Ar ko sāksim Mūsu iepazīšanos?! Jā, pareizi, kas es par dārzeni un no kurienes? Jau 30 gadus mani dēvē par Artūru. Un mitinos starp elfiem un troļļiem tālajā Islandē. Brīžiem man liekas, ka esmu dinozaurs. It īpaši, kad sākām šo visu kopā ar Inetu. Uz to brīdi labummetrs uzrādīja veselus 116 labumus. Idrit vai kociņ, -tad bija 29 gadi aiz pleciem un veseli 116 labumi uz 183 centimetriem. Un teiciens/princips: ”Laba cilvēka vajag būt daudz!”, bija mans dzīves kredo. Sakot godīgi – problēmas īsti nejutu, varēju uzkapāt basīti, uzkāpt pa trepēm uz piekto stāvu, tiesa gan, atelpa, uzkāpjot bija kā vecam ģedam. Jā, jā – zinu, teiksiet tas no smēķēšanas. Atbildēšu,- cita kakāšana, kad bikses novelk. Tas te nav pie vainas, bet liekie labumi gan. Un man viņu daudz, varētu atdot labdarībai, bet neviens jau neņēma. Visi gudri, zin- par velti tikai siers peļu slazdā!
Un tad, tai tālajā 2020 gada novembrī, es uzrakstīju Inetai, jo redzēju, ka sāksies jaunais izaicinajums
A: Čau! Artūrs, 29 gadi, 182 centimetri, laikam, 116 kilogrami, pēc tualetes.🤣
I: Čauuu, Arča! Hmm, Tu nopietni?  Patiešām tik grūti pašam?
A: Pamēģināt gribās. Ir biezpiens poļu veikalā, bet kāds īsti nezinu.  Tā pārsvarā tas cottage sieras. Ja siers ir, i kausetais i parastais 15%”,  kas ir liesie un kas ir veselīgie. Viss dabiskais ir veselīgs.

Cik es biju neizglitots! Bet tā arī tas sākās, – mūsu darba romāns, kurš ilgst jau pusgadu. 😊
Un ja godīgi: gudrāks īsti neesmu kļuvis, ja nu vienīgi mazliet!
Labi, labi, lai Tu, mans mīļais lasītāj, neaizmuktu pusceļā, pateikšu, ka uz doto brīdi  (01. 07) labuma mērītājs, rāda jau 84 labumus. 😊 Ko, iespaidīgi, ne?– 32 kg!  Un tas ir bez sporta zales! Tikai maize un ūdens, nu un sveču gaisma…
Labs i, kādēļ es uz šito parakstījos, ne rakstu, bet izaicinājumu? Prikiņ, – ceļi sāka sāpēt! Un sapratu, ka vajag pamēģināt atviegloties, lai nenākas iejaukties ķirurģiski. Nu, un runčku, lai var ieraudzīt pilnā apjomā.
Kā tas notiek pie Inetas? Viņa sagatavo ēdienkarti, sarēķina visu, uzraksta saprotami pa ēdienreizēm, ko un cik ir jāapēd. Kad man, alnim, nedaleca, viņa apskaidroja, ka to te, var aizstāt ar šo te. Vai arī – šo nevajag, labāk pērc to un šito. Īsāk sakot – Allinclusive. 😊Un pluss tam visam ir tas, ka viņa sastādīja ēdienkarti tieši man. Par tik cik, es –atzīšos- gatavoju tad, kad ir garastāvoklis un gatavoju ar sirdi un dvēseli, un mīlu, ka darbadienu vakari ir brīvi, tādēļ manu ēdienkarti Ineta uztaisīja 4/3. Pirmdiena-ceturtdiena/piektdiena-svētdiena. Individuāla pieeja! Varbūt blats!? Nu dikti simpātiski 116 labumi viņai trāpījās. Klāt ēdienkartei nāca arī treniņprogramma. Uz kuru godīgi sakot nestāvēja. Slinks. Taisīju tikai presīti, pumpējos. Tas uz ko nebija slinkums. Tagad saprotu, ka nu ir pienācis laiks pieslēgt zāli, savādāk nu jau vairs neiet tik raiti kā gribētos. Jopcik, gandrīz aizmirsu, viņa vēl tevi pievieno WhatsApp grupiņai, kur tādu kā es, iesācēju, ir tik sasodīti daudz! Un ar kopigām pūlēm mēs dodamies katrs uz savu mērķi – uz mazāku labumu. Apspriežam receptes, knifus, prasām padomus, dalāmies pieredzē un atbalstām viens otru. Jo kopā jau ir vieglāk, un ir tāds neliels sacensību gars, kas dzen uz priekšu.
Zinu, par ko Tu tagad domā, ” dirs ka zariņu govs”, viss nevar būt tik labi. Es arī neticēju, domāju – būšu badā, bet ne velna! Atceros – Inetai rakstīju, ka varbūt var neēst visu dienas normu, jo nu nelien iekšā. Apjoms liels, bet enerģētiskā vērtība ne tik liela. Tā, ka badā nenomiru. Galvenais, ir tas, ka es atrodos aiz trejdeviņām jūrām un septiņiem kalniem, bet ēdienkarte strādā, un produkti ir praktiski vieni un tie paši. Tā ka derēs arī Tev, lai kur arī tu būtu.
Pirmās 4 nedēļas beidzās ar ” -11” labumiem, un rezultātu jau redz, vismaz cipariņus, uz labummērītāja, jau pēc pirmās nedēļas, kas nevar nepriecēt. Pēc tām 4 izaicinājuma nedēļām sapratu, ka iesiem tālāk un kopā! Tā takš labāk, ērtāk, un vieglāk, kad ir stabils plecs blakus. Un te,- pēc tām 4 nedēļām, sākas jau nākamais solis, nākamā grupa cilvēku, slepenais ’’Kūku ēdāju klans’’ , galvu reibinošas dāmas un viņu panākumi, kas atkal motivē, bet tas, lai paliek nākamajai reizei.
Ja lasi šo, tad uzspied pirkstiņu uz augšu, padalies un piesakies, – cepsim kūkas kopā! 😊