Tievējot, protams, ir grūti visu laiku atrasties kaloriju deficītā, sekot līdzi uzņemtajam olbaltumvielu daudzumam, gatavot ēst sev, savai ģimenei, laicīgi aiziet gulēt, atrast spēkus treniņiem – jo tava hormonālā sistēma visu to bremzē (atrodoties kcal deficītā, organisms taupa enerģiju). Īpaši, ja tas ilgst jau pāris mēnešus.

Bet atcerieties, kā strādā motivācija?  Nē, ne tā, kā pierasts redzēt : sportistam skrienot sprintu,  treneris skrien līdzi un kliedz: aiziet, aiziet…jāā, TU variii!!!

Normāla motivācija. Kas strādā šādi: tu ilgi un disciplinēti  strādā pie sava mērķa….saņem rezultātu un tieši šis rezultāts motivē tevi virzīties,  attīstīties tālāk.

Respektīvi: Darbība – Rezultāts – Motivācija.
Bet, ne otrādi: nu, ko, treneri, speciālisti, draugi: nu, motivējet mani un varbūt es tomēr saņemšos, pacelšu savu pakaļu no dīvāna, lai pavirzītos pretī apsolītajam mērķim.

Bet, jā – līdz rezultātu sasniegšanai ir jānoiet zināms ceļš, kas nav rozēm kaisīts, jo galvā lien visādas “grēcīgas” domas: ka varbūt tomēr tas viss nav tā vērts, jo es te cīnos, cīnos, bet ātra rezultāta nav…liekas, ka stāvi uz vietas un  varbūt atmest to visu…un pasūtīt kādu picu?”

Ir taču jums tā bijis, atzīstiet.

KAS MAN VISU LAIKU ĻAUJ BŪT IERINDĀ?

Ir Buddas teiciens “Gribi iet ātri – ej viens. Gribi iet tālu – ej kopā ar kādu”. Man ir paveicies, man esiet jūs, mani draugi, atbalstītaji, sekotāji. Jūs atbalstiet mani un es nedrīkstu jūs pievilt. Pat brīžos, lad rokas nolaižas.

Es gribu iet tālu. Un man tas izdosies. Jo eju kopā ar jums.

Paldies, ka esiet ar mani!!!

Ar mīlestību Ineta