Augļi – cik daudz?
Augļi mūsu uzturā 
Augļiem ir ļoti svarīga loma mūsu ēdienkartē. Augļi bija vieni no vecākajiem cilvēcei zināmajiem pārtikas avotiem. To sastāvā ir visi nepieciešamie vitamīni, minerālvielas un fermenti, kuriem ir svarīga loma normālas vielmaiņas uzturēšanai un pareizas organisma funkcionēšana nodrošināšanai.
Svaigiem augļiem, augļu sulām un žāvētiem augļiem jākļūst par mūsu ikdienas uztura svarīgu sastāvdaļu. Augļi kalpos kā lielisks deserts, jo mūsu organisms tos ļoti viegli pārstrādā. Vēl augļi ir lielisks dabīgo antioksidantu avots, kuri aizsargā organismu no šūnu bojāšanās un ir samērā efektīvs līdzeklis cīņā ar dažādām slimībām.
Bez tam, augļiem piemīt lieliskas priekšrocības, kā, piemēram, asins attīrīšana un vielmaiņas procesu paātrināšana organismā. Augļiem bagāta diēta palīdzēs Jums saglabāt labu veselību, kā arī ievērojami uzlabot ādas stāvokli. Tāpēc noteikti iekļaujiet savā ikdienas uzturā augļus.
– Augļu sastāvā ir apmēram 90-95% ūdens, kas palīdz mūsu ķermenim atbrīvoties no toksīniem un izvadīt no organisma nevajadzīgas vielas. Tādējādi, augļi veicina veselības un ādas stāvokļa uzlabošanos.
Tomēr, lai arī cik mums apkārt nesludināti, cik veselīgi ir augļi, tiem ir arī sava tumšā, ēnas puse… Un tātad- augļu lielākā problēma ir tajos esošā fruktoze – vienkāršs cukurs, kas teorētiski ir saldākais no cukuriem, bet atšķirībā no glikozes, asinīs uzsūcas lēnāk un nedod smadzenēm “signālu” par sāta sajūtu. Tā kā fruktoze ir cukurs, kuras izmantošanai netiek iesaistīts insulīns, tas tiešā ceļā nonāk aknās. Ja cilvēks ir mazkustīgs un uzturā lieto daudz augļus, viss, kas netiek iztērēts, veido tauku rezerves. Augļu cukurs, kurš nav nodedzināts ar fiziskajām aktivitātēm, veido lieko tauku slāni – īpaši vēdera un gurnu rajonā. Tāpēc, viedoklis, ka augļus var ēst neierobežotā daudzumā, manuprāt, ir pavisam aplams.
Sportistiem, kuri ikdienā veic intensīvus treniņus vai piedalās sacensībās, no augļiem nebūtu jābaidās, tomēr pārāk “aizrauties” arī nevajadzētu. Uzskatu, ka fiziski aktīviem cilvēkiem ar 300-350g augļu dienā ir pilnībā pietiekami. Mazkustīga dzīvesveida piekritējiem 200-250g. Un vēlams tos sadalīt vairākās ēdienreizēs. No populārākajiem augļiem, visvairāk cukura atrodami gatavos banānos, vīnogās, ābolos, plūmēs, ķiršos, aprokozēs, persikos, bumbieros, arbūzos, melonēs, ananasos, mandarīnos un apelsīnos.
Labā ziņa ir tā, ka augļos ir daudz pektīnvielu un antioksidantu, kas veicina kaitīgu vielu izvadi no organisma, šķiedrvielas, kas veicina gremošanu, minerālvielas, kurām ir ļoti liela nozīme organisma dzīvības procesos, kā arī dažādu vitamīnu. Esmu nonākusi pie secinājuma, ja brīdī, kad jūtaties apslimis, maksimāli ir jāizvairās no cietās barības uzņemšanas, aizstājot to ar augļu un dārzeņu sulām, jo tajās ir daudz C vitamīna un antioksidantu un citu vērtīgu vielu, kas palīdz ātrāk atjaunot zaudēto veselību.
Ļoti svarīgi ir zināt, kad ēst augļus, jo kombinācijā ar citiem pārtikas produktiem, augļi nopietni kaitē gremošanas trakta darbam – aizkavē citu produktu sagremošanu un vienlaikus zaudē savas lietderīgās īpašības. Tāpēc vislielākā kļūda augļus ēst tūlīt pēc maltītes. Uzēdot augļus kā saldo ēdienu pēc pusdienām vai vakariņām, tiek veicināts rūgšanas process, kā rezultātā notiek gāzu veidošanās, kavēta vielmaiņa un veidojas pat alkohols. Tāpēc augļus vēlams ēst starp ēdienreizēm vai 2-3 h pēc pēdējās maltītes. Un, protams, nevis 3-4 ābolus, bet vienu. Par ļoti labu opciju tiek uzskatīts citrons un greipfrūts, jo šie augļi satur vismazāk cukuru un veido organismā sārmainu vidi. Es ik dienas apēdu vismaz 1 citronu, kā arī pievienoju tā sulu zaļajiem salātiem un dzeramajam ūdenim.
Kā jau paši redzat, arī dievišķajiem augļiem ir savi plusi un mīnusi, kuri atkal mums ir jāizvērtē un jāpielāgo savam dzīvesveidam!
Paldies par rakstu! Augļi ir mana vājā vietā, dienā sanāk reizēm līdz 500g apēst, jo savādāk jūtos kā izkaltusi. Varbūt arī tas man ir sava veida saldumu aizvietotājs.
Augļus var ēst, tomēr tie jāpieskaita apēdamo ogļhidrātu normai un būtu ļoti vēlams šo ar augļu cukuru uzņemto enerģiju arī lietderīgi patērēt (piem.sportojot), nevis guļot dīvānā ēst šos kārumus.
Tātad uz nakti ēsti augļi (nesportojot pēc tam)noteikti aiziet tauciņos, pat ja iekļaujos dienas kcal/ogļhidrātu un cukura daudzumā?
Un vispār vai manis atrastie 50g kā ieteicamais cukura daudzums dienā ir pareizs?
Paldies
Protams,ka galvenais ir tomēr iekļauties dienas kcal normā. Tomēr cukuru uz nakti nav ieteicams uzņemt. Tieši tāpat kā dienas krēms paredžēts lietot padienu, nakts krēmu liekam sejai uz nakti.Ar dušas žēleju un ziepēm mazgājam ķermeni ar šampūnu matus..Katra lieta domāta savam mērķim.Tāpat ar produktiem.:)
Īpaši saldumus neēdu, arī augļus nē. Bet dēļ to labajām īpašībām vēlos tos iekļaut savā ēdienkartē. Vai brokastīs kopā ar jogurtu un riekstiem tiem būtu īstā vieta?
Brokastīs, un vēl vismaz 2 ēdienreizēs būtu vajadzīgas olbaltumvielas. Augļus un , riekstus var atstāt otrajām brokastīm vai uzkodā starp pusdienām un vakariņām.
Sakiet lūdzu kā ir ar pamelo lietošanu?
Kas vainas pomelo? Labs auglis.Daudz šķiedrvielu, maz kcal:)
Jūs reiz ieteicāt, ja kārojas saldumi, apēst kādu žāvēto augli. Esmu atradusi to augli, kas man garšo – žāvētas aprikozes. Es lasīju, ka aprikozēs neesot tauku. Šajā sakarā jautājums, cik šādu žāvēto aprikožu nebūtu par daudz apēst našķojoties?
Neviena auglī nav tauki. Cik daudz-es Jums nevaru pateikt precīzi, jo nezinu par Jums neko.Našķošanās jāiekļaujas Jūsu dienas kcal normā. 50 gr aprikozes tās ir 117 kcal. Un tās ir apmēram 6-7 aprikozes.
Labdien. Gribēju pajautāt tieši par banānu izmantošanu kā cukura/saldinātāja aizvietotāju. Es regulāri izmantoju banānus kā saldinātāju desertu gatavošanā. Nēsmu pārliecināta vai tā ir laba ideja, jo cik esmu lasījusi masu mēdijos, cik cilvēku – tikpat viedokļu. Kads ir Jūsu viedoklis?
Kāpēc gan ne? Protams, tas ir daudz labāk kā cukuru. Es izmantou žāvētus augļus bieži(cepumu, keksu gatavošanā).