Kristine_pirmsShape

 

 

 

 

 

 

 

 

Kristīne Utāne
Vecums: 29
Augums: 155 cm
Svars PIRMS: 78 kg
Svars PĒC: 54 kg
Nodarbošanās: medicīnas darbiniece, divu meitu māmiņa

Kristīne smej, ka satiekoties ar sievietēm, kas sūdzas par lieko svaru, viņa jūtas kā sektante – tik ļoti gribas „sludināt” pašas pārbaudītās un iedarbīgās svara zaudēšanas metodes. Pirms pāris gadiem Kristīne bija omulīgs bumbulītis, kur pretim pašlaik viņai spogulī pretim raugās slaida, dzīvespriecīga un pašapzinīga sieviete.

Nekad neesmu bijusi no kārnajām meitenēm, jau pamatskolā 5-8 liekie kilogrami bija gluži kā norma. Šai lakā nesportoju, negāju nekādos pulciņos, kas varētu „izkustināt” lieko svaru. Sporta stundās, kad bija jāskrien kross, vienmēr vilkos pēdējā. Bet mazkustīgums gāja komplektā ar lielu ēstgribu. Pat mamma aizrādīja, ka viņai šķiet, ka es ēdot nu ļoti daudz! Trakākais, ka man garšo gandrīz viss un pie tam vēl biju liela saldumu mīle. Tolaik svēru virs 60 kg.
Pēc 9.klases beigšanas sāku mācīties tehnikumā. Man joprojām bija liekais svars, bet šeit sākās cita dzīve – pirmoreiz izjutu, ka fiziskas aktivitātes rada brīnišķīgas sajūtas. Man bija fantastiski kursabiedri un sporta skolotājs. Ko tik tai laikā nedarījām! Slēpojām pa piesnigušu mežu, skrējām krosus, gājām uz aerobikas nodarbībām, peldējām! Sāku dejot arī tautisko deju kolektīvā, izrādījās, ka dejošana man ļoti labi padevās un ļoti patika! Tas bija kaut kas īpašs, pie skaistajām dejām un dinamiskajām kustībām mana sirds gavilēja! Mani jaunie draugi bija tik pozitīvi un atklāti, ka arī es tāda kļuvu – ļoti pozitīva un dzīvespriecīga. Patiecoties regulārajām kustībām, zaudēju dažus kilogramus un svēru apmēram 56 kg. Bija sākusies jauna, dzīvespriecīga dzīve.
Tad iepazinos ar savu vīru, mums piedzima pirmā meita. Jau mēnesi pēc dzemdībām svēru tikpat cik pirms grūtniecības. Acīmredzot jaunība, mans nemierīgais raksturs, skriešana ar visiem ratiem darīja savu un es ar savu ārējo izskatu varēju justies apmierināta.

Taču sākās darba dzīve, studijas augstskolā un liekais svars nemanot nāca klāt. Jau pēc gada svēru 67 kg. Tobrīd šķita, ka sportošanai vienkārši nav laika – es strādāju, mācījos, bet lai vakarā sevi atalgotu, abi ar vīru gatavojām gardas vakariņas. Pēc laika plānojām otru bērniņu, tāpēc sāku ēst veselīgi, centos atturēties no saldumiem. Stājoties pie ārsta grūtniecības uzskaitē, svaru nedaudz nometu – svēru 64 kg, bet tam sekoja grandiozs svara pieaugums. Pēc bērniņa dzimšanas svēru jau 78 kg. Ārprāts – izskatījos kā tauklodīte! Pēc Ziemassvētkiem sapratu, ka lietas labā kaut kas jādara. Abas ar draudzeni nolēmām skriet. Taču spējām noskriet vien divus kilometrus, šķita, ka sirds pa muti izkāps laukā! Tik ilgi taču nebija sportots. Šai laikā uzzināju arī par modeles Sindijas Kraufordes pēcdzemdību vingrinājumiem, kurus var atrast internetā. Pēc tiem sāku vingrot. Ziema bija auksta, bet mani tas nebiedēja, februāra beigās – marta sākumā ar draudzeni skrējām katru otro vakaru divus, trīs kilometrus pa mežu un līdztekus tam piecas reizes nedēļā mājās vingroju. Kad meitiņai palika pusgads un es vairākus mēnešus jau biju aktīvi darbojusies, svars bija jau 61 kg.
Pusgada vecumā meitai sākās nopietna alerģija – izrādījās, ka viņa nepanes govs pienu. Tā kā viņu baroju ar krūti, man pašai bija uz laiku jāatsakās no visiem piena un tiem produktiem, kuros tiek izmantots piena pulveris. Izrādījās, ka tas ir atrodams pat maizē! Šīs piespiedu gan īslaicīgās diētas dēļ mēneša laikā zaudēju vēl pāris kilogramus. Toties pavasarī fotografējoties bildēs jau lepni pozēju, šķita, ka esmu baigi tievā! (Smejas). Savu piegulošo ādas jaciņu varēju aizpogāt un tas jau bija sasniegums! Savukārt sākoties vasarai, bija paredzēts radu saiets un tas kalpoja par nākamo motivatoru labi izskatīties. Līdztekus vingrošanai ar draudzeni vismaz divreiz nedēļā skrējām un nu jau distanci palielinājām līdz 5-7 kilometriem, bet pēc pāris mēnešiem jau līdz desmit kilometriem. Pie tam siltajos vasaras mēnešos abas, stumjot bērnu ratus, divreiz dienā devāmies desmit kilometru garās pastaigās.
Rudenī vecākā meita, kas bija sākusi iet skolā, atnesa deju skolotājas aicinājumu pievienoties vecāku deju kolektīvam. Prieku no kustēšanās jau biju noķērusi, tāpēc pieteicos un reizi nedēļā vēl arī gāju uz deju nodarbībām.
Aktīvi dzīvoju visu laiku, šoziem skrēju arī tad, ja laukā bija mīnuss 16 grādi. Satuntulējos kā Biezpientanciņš un ārā pa durvīm! Jo kas gan uz mani skatīsies tai spelgoņā?! Vasarā esmu skrējusi arī lietainā laikā – kājas slapjas, pati izmirkusi, toties nav karsti skrienot. (Smejas). Tā regulāri kustoties, esmu zaudējusi 24 kilogramus un pašlaik sveru 54 kg. Gribētos jau nomest vēl 4 kg. Man ir plāns slodzi palielināt un drīzumā sākt skriet 15 kilometrus. Tas nav grūti, ja visu dari pakāpeniski. Man jau ir izveidojies savs skriešanas rituāls – līdz brīdim, kad satiekamies ar draudzenei, uz austiņām klausos mūziku, kas, starp citu, ļoti motivē kustēties, tad skrienot abas pļāpājam, bet kad šķiramies un katra skrienam uz savām mājām, atkal klausos mūziku. Svarīgi ir sportu padarīt par patīkamu ikdienas ieradumu.
Sevi piespiest iziet ārpus mājas ir grūti tikai pirmajās reizēs, kamēr pierodi pie slodzes, vēlāk bez tā vairs nevari iztikt. Pašlaik skrienu katru otro dienu. Ja iepriekšējā dienā nav sportots, jau jūtu, ka sāku dīdīties – to vienkārši vajag. Redzu, ka cilvēki, kas novērtē fiziskās kustības, klūst arvien vairāk, pa Biķernieku trasi bez manis skrien vēl daudzi un visi tādi smaidīgi, priecīgi! Šajos brīžos jūtu, ka dzīve ir skaista! Un mājās atnākot, roka vienkārši neceļas ēst saldumus!
Pēdējo pāris gadu laikā savu ēdienkarti esmu mainījusi. Faktiski es ne no kā neatsakos, taču vairāk lietoju pilngraudu produktus. Pastāv teorija, ka saldumus gribas tad, ja organisms pietiekamā daudzumā nav saņēmis ogļhidrātus. Varu tam piekrist, tāpēc no rītiem ēdu ar karstu ūdeni aplietas griķu pārslas, pusdienās zivi, vistu ar sviesta pupiņām vai citiem dārzeņiem, pilngraudu rīsus, makaronus, kuskusu, bet uzkodās – augļus un ogas ar biezpienu. Vakariņās savukārt ēdu olu ar dārzeņiem. Un tas nav sarežģīti!
Kopš pati esmu zaudējusi svaru, tik ļoti gribas iedvesmot arī citas sievietes. Citām jaunajām māmiņām, kas sūdzējušās par lieko svaru, esmu ieteikusi pašas izmēģinātos Kraufordes vingrojumus, aicinājusi skriet, brīžiem tiešām jūtos kā sludinātāja no kādas sektas. (Smejas). Bet parasti meitenes noklausās, nosaka: vajadzēs pamēģināt, bet reāli neko nedara. Laikam katram pašam jānonāk līdz reālai darbībai.
Skatoties uz citām sievietēm, redzu kāda ir izplatītākā kļūda: daudzas domā, ka svaru visvieglāk zaudēt badojoties. Muļķības! Mana draudzene arī saka: nometīšu svaru līdz tik un tik kilogramiem un tad gan sākšu vingrot. Bet tā nedrīkst. Es studēju Bioloģijas fakultātē maģistratūrā un no studijām zinu, cik liela nozīme ir fiziskajiem treniņiem. Muskuļu spēku var attīstīt ļoti ātri, muskuļu šķiedras aug ļoti strauji, taču, ja divas nedēļas nevingrosi, tās saruks par 60%. Tāpēc muskuļi jāstiprina ir visu laiku! Turklāt svarīgi ir saprast, ka atskaites punkts ir nevis tavs svars, bet apkārtmērs. Esmu pārliecinājusies, ka pie tā paša svara, kas man bija jau pagājušajā vasarā, gurnu apkārtmērs ir sarucis par 10 centimetriem. Un tas ir tikai uz tā rēķina, ka vingroju. Muskuļi ir daudz smagāki par taukiem. Ja tas būtu jāattēlo vizuāli, mazam, labi veidotam muskulītim pretim būtu jāliek ļumīgs kilograms tauku. Varu pilnīgi droši apgalvot, ka cilvēks, kas vismaz trīs nedēļas vingro, lai stiprinātu un trenētu visas muskuļu grupas, izskatās uz pusi tievāks, nekā cilvēks ar līdzīgu miesas uzbūvi, bet, kurš nevingro. To esmu pārbaudījusi un redzu arī, skatoties uz savām draudzenēm. Un nav jābaidās, ka sportojot pārvērtīsies par muskuļu blāķi. Muskuļi kā reiz palīdz augumam kļūt tvirtam un skaistam. Kad man jautā, kā varēju zaudēt tik daudz kilogramu, saku: sports, veselīgs uzturs un dzīvesprieks ir tas, kas palīdz īstenot mērķi. Ja cilvēks nevingro, viņš ir vājš, ļumīgs, ar mazu muskuļu masu, kas lēni dedzina kalorijas. Tāpēc uz priekšu meitenes – sportojiet!

Pareiza uztura principus un pareizas ēšanas kombinēšanu ar sportu es mācos no treneres Inetas Rijnieces, kas ir izveidojusi fantastiksu atraktīvu meiteņu klubiņu calis.lv portālā – Uzturs -veselīgs dzīvesveids bez badošanās!Tievējam ar prieku! KĀDAS TIK RECEPTES VIŅA NEIZDOMĀ! ŠAJĀ KLUBIŅĀ TIEŠI ES SAPRATU PAREIZAS ĒŠANAS NOZĪMI, BADOŠANĀS BEZJĒDZĪBU UN FIZISKO AKTIVITĀŠU NEPIECIEŠAMĪBU.
Ineta to visu saprotamā valodā skaidro savā lapiņā edunsporto.lv tā man ir kļuvusi gandrīz par bībeli, kuru lasu, lasu un vienmēr tur kaut ko jaunu atkal atrodu un izlasu.

Mani ieteikumi ikdienas aktivitātēm:

• Vismaz 2-3 x nedēļā izej paskrien – kaut 2 km iesākumā! Jo to fantastisko sajūtu ka atnāc mājās pēc skrējiema un laimē staro- ka beidzot esi saņēmies un kaut ko izdarījis savā labā, nevar aizstāt nekas!
• Visur ej kājām, pie tam ātrā tempā, arī tas palīdz kļūt aktīvākam un sajust kustību brīvību un prieku.
• Centies atrast kaut nedaudz laika sev, kad vari netraucēti pavingrot, vai kaut kārtīgi izstaipīties, ja laika ir ļoti maz.
• Meitenes nebaidieties no hantelēm, tik skaistas rociņas paliek tās pacilājot! Es vingroju ar ļoti maza svara hantelēm, tikai 1kg smagām, bet jau redzu skaistu reljefu uz rokām, nekarājās āda un tauki. Bet es esmu tikai ceļa sākumā…………………….
• Un celulīts – skrienot un pareizi ēdot nekāds celulīts Jums nebūs, paliek vien skaists, tvirts un stingrs augums!

Manas mīļākās receptes:

• Man ļoti garšo vienkārša pārtika, neko daudz nesarežģījot – patīk aplietas griķu pārslas, pilngraudu auzu pārslas, vienkārši vājpiena biezpiens dažādos izpildījumos ar ogām un augļiem un mans TOP produkts ir Piena Spēks, ko izmantoju daudz un dažādas kombinācijās – taisu kokteiļus ar biezpienu, mērces ar sēnēm, nepievienojot ne miltus ne treknos krējumus.
• Vislabākie man liekas dažādi dārzeņu sautējumi – kabači, burknāni, zaļie zirnīši, dažādas pupiņas kam klāt pievienoju brūnos rīsus, vistas gaļiņu, dažreiz arī taisu tikai dārzeņus. Tagad vasarā visvienkāršākais liekas kabacis dažādos izpildījumos – kabaču laiviņas pildītas ar maltu vistas fileju, tā pat pildu aī paprikas. Galvenais ka arī bērniem garšo un man nav jāgatavo atsevišķi, jo visai ģimenei arī garšo viss tas ko gatavoju un es vienkārši nepievienoju treknās un nevajadzīgās lietas, miltus un tā pat ir ļoti garšīgi!
• Es pati gandrīz nemaz nelietoju sāli – man liekas ka tad vispār nejūt ēdiena garšu, bet ja kāds grib sāli, tad pievieno savā šķīvī.
• Vēl kuļu dažādus kokteiļus no biezpiena, Piena spēka, svaigām ogām – garšo kā saldējuma kakteiļi! Šādi iekuļu kokteiļos pat ķirbi un iemānu arī bērniem